Latvija pievienojas ACTA

Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars ceturtdien Tokijā Latvijas valdības vārdā parakstījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA, kura mērķis ir apvienot vairāku valstu spēkus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Lai gan ACTA mērķis cīnīties ar visiem iespējamiem preču viltojumiem daudzās nozarēs, ieceri asi kritizēja interneta vārda brīvības aizstāvji, kuri līgumā saskata pilsonisko brīvību ierobežošanu.

Līgumu jau parakstījušas Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, Austrālija, Kanāda, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Šveice un ASV. Ceturtdien nolīgumam pievienojas arī Latvija, informēja Ārlietu ministrija. Nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Saskaņā ar līgumu, dalībvalstis veido jaunu institūciju, kas uzraudzīs intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Šādā veidā dalībvalstis vēlas uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzības likumdošanu un sadarbību viltoto preču un "pirātisma" apkarošanā. Nolīgums paredz, ka dalībvalstis savstarpēji atzīs patentus, kontrolēs viltotu preču pārvietošanu, kriminālatbildības noteikšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem valstīs, kurās tas vēl nav noteikts, iespēju likumsargiem sākt kriminālprocesu par intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu arī bez šo tiesību turētāja iesnieguma, bet pēc savas iniciatīvas.

Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.

Tas savukārt var radīt problēmas daudziem bezmaksas programmatūras uzturētājiem un arī lietotājiem, kuri vairs nevarēšot apskatīt ar autortiesībām aizsargātus datus, izmantojot bezmaksas programmatūru, jo dati būs pret to aizsargāti. Trešdien vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku izgāja ielās Polijā, lai protestētu pret starptautiskā līguma parakstīšanu, kas pēc protestētāju domām nozīmē interneta cenzūru, vēsta raidsabiedrība BBC. Protesta gājieni notika vairākās Polijas pilsētās. Polijas premjerministrs Donalds Tusks par ACTA dēvēto vienošanos, kuras mērķis ir starptautiski nostiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzību, plāno parakstīt ceturtdien Tokijā. ACTA ir līdzīga Stop Online Piracy Act (SOPA) likumam, kura pieņemšanu pagājušajā nedēļā ASV likumdevēji atlika pēc tam, kad tiešsaistes enciklopēdija "Wikipedia" un interneta pakalpojumu sniedzēja "Google" protestējot uz diennakti daļēji bloķēja savu darbību.

Interneta asociācijas vadītājs sašutis par Latvijas valdības parakstīto ACTA nolīgumu

Latvijas valdības vārdā ceturtdien parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ideja principiāli nav pieņemama, biznesa portālam Nozare.lv norādīja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Viņš atzina, ka asociācija vēl nav izstrādājusi savu pozīciju, jo par šāda dokumenta esamību uzzināja pirms dažām dienām. Paužot savu personīgo viedokli, Šeļmanovs-Plešs norādīja, ka neatbalsta Latvijas rīcību, parakstot nolīgumu, kā arī aktu pēc būtības. Dokuments faktiski paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, un tas, viņaprāt, ir pašā saknē nepareizi.

Nolīguma izraisītās izmaiņas gan patlaban ir sākuma stadijā, un tālāk iespējami dažādi scenāriji, taču viens no tiem var būt, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāvēro lietotāji un jāizspiego, vai kāds nav saglabājis multiplikācijas filmas varoņa Mikipeles bildīti un aizmirsis par to samaksāt, situāciju raksturoja Šeļmanovs-Plešs. Nemaz nerunājot par to, ka tas būtu papildu slogs pakalpojumu sniedzējam, pēc Šeļmanovs-Pleša domām, pati ideja, ka cilvēks jāizseko it kā autortiesību aizsardzības vārdā, pieņemot jau uzreiz, ka viņš ir vainīgs, nav atbalstāma.

Viņš norādīja, ka aiz ACTA stāv milzīgas korporācijas, kuras tā vietā, lai izveidotu labus un vienkāršus produktus, ko var viegli nopirkt, cenšas izspiegot cilvēkus un piedzīt naudu. Asociācijai pirms dokumenta parakstīšanas viedoklis neesot prasīts, un par šādu nolīgumu Šeļmanovs-Plešs uzzinājis, lasot avotus internetā. Pēc viņa domām, Latvijas nostāja nav korekta, ņemot vērā sekas, ko ACTA var radīt.

Kā ziņots, šodien Japānas Ārlietu ministrijā kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniekiem Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja "Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm".

Protesta akcijas tiek rīkotas arī internetā, piemēram, tiek vākti paraksti aicinājumam Eiropas Parlamentam noraidīt ACTA ratifikāciju. Aktīvisti šo dokumentu uzskata par lielāku draudu nekā ASV tapušo pirātisma apkarošanas likumprojektu Stop Online Piracy Act (SOPA) un līdzīgo likumprojektu Protect IP Act (PIPA), pret kuriem vērienīgi protesti tika vērsti pagājušajā nedēļā. Postimees Online savukārt ziņo, ka Igaunijas Ārlietu ministrija noraidījusi izskanējušo informāciju, ka arī tā grasās parakstīt dokumentu, jo par to vēl nepieciešama diskusija valdībā.


Ko tas viss reāli nozīmē

Tu esi noziedznieks. Ne jau tāpēc, ka būtu torrentos lejupielādējis Adobes programmatūru, filmu vai kādu mūzikas albumu. Tu esi noziedznieks, ja arī saglabā kādu attēlu no kādas mājas lapas, kas nav Tevis radīts darbs, Tu esi saucams pie atbildības, ja lieto proxy vai VPN, lai piekļūtu Tavā valstī nepieejamiem materiāliem, piemēram, lai apskatītu Steam Krievijas reģiona piedāvājumu. Tu esi noziedznieks, jo Tu esi atļāvies lietot internetu. Ar noziedzniekiem ir jākaro un jākaro sekojoši - ISP (interneta servisa nodrošinātājiem) būs jāgādā par to, lai tiktu filtrēta datu plūsma jau ISP galā. Tā, iespējams, būs obligāta prasība ACTA atbalstītājvalstīm, ja par to vienosies un tas ir tikai viens punkts, uz ko spiež ACTA izstrādātāji. Parakstīt līgumu ir daļa darba, bet kas notiks, ja tas viss tiešām stāsies spēkā un likuma burts tiks ievērots?

Sākumam, interneta ātrums kritīsies, jo filtrācijas process aizkakās trafiku. Nākamais moments ir vēl jautrāks - ISP čeko pilnīgi visu, kas notiek ar Tavu interneta trafiku - ko, kur, kad, no kurienes, kam Tu sūti, pilnīgi iespējams, ka tiks aplūrētas visas Tavas privātās porno bildes no iepriekšēja vakara, ja kādam ienāks prātā Tev tās atsūtīt. Tehniski pastāv iespēja, ka tiks lasītas Tavas e-pasta vēstules, pārbaudīts, vai nelien tur, kur Tev neviens neprasa (minētā proxy izmantošana). Failu apmaiņas vietnes līdz ar to būs aukstas a priori, iespējams, ka valstīm, kas paraksta ACTA, nebūs pieejama lielākā daļa Youtube video (a proxy izmantošana to apskatei ir noziegums) un nedod Dievs, Tevis veidotajā video par brīvdienu ceļojumu kaut kur fonā uz 5 sekundēm ieskanēsies kāds radio hits.

Cilvēki iet vēl tālāk - Tev nebūs tiesības izmantot opensource programmatūru, lai atskaņotu ar DRM aizsargātus materiālus. Piedod un atā, mans mīļais VLC pleijeri, Tava izmantošana ir likuma pārkāpums. Es nemaz nerunāju par datora satura čekošanu lidostā (kas JAU ir realitāte), kam pievienotos Tava mūzikas pleijera vai telefona izrakņāšana vai pieņēmums, kas jebkuras p2p programmatūras izmantošana automātiski Tevi padara par ļaundari un Tev pašam jāpierāda, ka neesi ēzelis un torrentus lietoji tikai legālu materiālu pārsūtīšana. Tāpat pastāv iespēja, ka ISP varētu pieprasīt papildus samaksu par trafiku, kas pārsniedz, teiksim, 25 GB mēnesi (sak, ņefig kačāt tik lielas mantas) un tas nekas, ka Tev ir vēlme vienkārši lejupielādēt savu likumīgi nopirkto Steam kontentu. Izklausās baisi, bet pazīstot Latvijas šakāļus un asinssūcējus (kaut vai slavenā akkalakka aģentūra), es nebrīnos, ka drīzumā radīsies kāda pretekļu aģentūra, kas ar sadistisku baudījumu rakāsies pa Tava trafika saturu un mēģinās izspiest no Tevis piķi par jebkuru, sīkāko pārkāpumu, pretējā gadījumā draudot iebāzt cietumā.

Ko darīt?

Pastāv tehniski risinājumi, protokolu šifrēšana, VPN no valstīm, kurās ACTA nav spēkā, slēgtais koda risinājums, SSH savienojums, .onion tīkls, IPv6 šifrēšana, daudzas p2p progas jau tagad atļauj pakešu satura maskēšanu, par mazu, bet godīgu samaksu būtu lietojams usenet, trafika apiešana gan nav reāla un šeit ir acīmredzamais paradokss - atgriežamies 90to beigās un 2000šo sākumā, kad internets bija retums un mēs savas vajadzības apmierinājam, par mazām naudiņām iepērkoties Centrāltirgū. Pieņemot, ka nets tiktu apgriezts, es varu pateikt - ejiet dir*t, tik un tā absolūtais vairākums kreiso kontentu pirks pirātiskā formātā, ļaujot vārīties īstajiem pirātiem, kuru bizness šobrīd ir visai panīcis sakarā ar pieejamo bezmaksas kontentu.

Ļoti reāli, ka nebūs iespējams vienoties par kopējiem likuma papildinājumiem EP (Eiropas Parlamentā) - cik daudz var, un cik daudz nedrīkst līst citu cilvēku privātajā telpā. Domāju, ka arī paši parlamentārieši nebūtu sajūsmā, ja viņu ikdienas gaitām sekotu ne tikai uz ielas, bet arī internetā (failu apmaiņa, privātā korespondence), pastāv iespēja sagaidīt nemierus. Pašlaik jau noris nemieri Polijā, saistībā ar ACTA līguma parakstīšanu. Kad cilvēki kļūs vēl vairāk informētāki par ACTA un draudiem, kurus ACTA likumprojekts paver, sāksies visai ievērojams shitstorm un galu galā, kas apmaksās ACTA funkcionēšanai nepieciešamo mehānismu ieviešanu?

Cik ilgs laiks ir atlicis līdz ACTA stāsies spēkā?  Tā kā ACTA pamatā ir starpvalstu vienošanās (Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kanāda, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Japāna, Koreja, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Meksika, Maroka, Nīderlande, Jaunzēlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Singapūra, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Nīderlande, Zviedrija, Šveice, Apvienotā karaliste, Lielbritānija, Ziemeļīrija un Amerikas Savienotās Valstis) - tas būs diezgan ilgs process. Šobrīd svarīgākie datumi - 26. javāris (Eiropas Komisjia un dalībvalstis parakstīs ACTA likumprojektu, Japānā) - pēc tam atbalstu būs jāsniedz Eiropas Parlamentam - vai likumprojektu ratificēt, vai tomēr nē. 29. februārī - Starptautiskās tirdzniecības komitejas diskusija par ACTA, aprilī, vai maijā - STK balsojums. 12., 13., vai 14. jūnijā - galīgais balsojums Eiropas Parlamentā.


Rezumē

Kāds bariņa latviešu profānu deleģēts latviešu profāns Tokijā parakstījis kādu papīru, kura saturu nerubī ne viņš, ne viņu deleģējušie pamuļķi, papīru, kura saturs vēl var tikt mainīts uz velna paraušanu, papīru, kurš tieši ietekmē mūsu personīgo dzīvi. Parakstījis, neprasot mūsu viedokli. Ja viss stāsies spēkā, interneta bizness Latvijā tiks nokauts, jo kam vajadzīgs mega internets, ja pa to nevar neko lejupielādēt, ja liels trafiks maksā papildus naudu un perversi onkuļi ar savām spalvainajām rokām rakājas pa svešu trafiku. Tiks aizvērtas daudzas vietnes, gan failiem.lv, gan tie paši spoki, jo tur pamatā ir pārpostoti "pirātiski" attēli, pieņemu, ka krasi samazināsies pieprasījums lielajiem HDD. Rezultātā samazināsies līdzekļi, kas tiktu ieņemti no PVN un citiem nodokļiem, kas attiecas uz minētajiem pakalojumiem, toties atkal uzplauks pirātisko CD un DVD tirgus, kas nekādus nodokļus nemaksās. Latvijas vēlme ielīst kādam dibenā bez ziepēm rada mums pašiem zaudējumus un tas viss kaut kādu mistisku augstāku mērķu vārdā, lai aizsargātu aiz okeāna sēdošo onkuļu tiesības, upurējot mūsu pašu tiesību pamatprincipus.

P.S.

EM uzsver, ka pretēji nevalstisko organizāciju paustajām satraukumam ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūs jāizspiego. Cilvēki joprojām brīvi varēs izmantot interneta sniegtās iespējas, kā arī tāpat kā līdz šim izmantot sociālos tīklus, piemēram, "Draugiem.lv", "Facebook" vai "Twitter". ACTA neparedz arī "iPad", "iPhone" vai datoru pārbaudi.

http://en.wikipedia.org/wiki/Anti-Counterfeiting_Trade_Agreement
http://www.forbes.com/sites/erikkain/2012/01/23/if-you-thought-sopa-was-bad-just-wait-until-you-meet-acta/
http://boingboing.net/2010/03/23/secret-acta-fights-o.html

Laimīgi atkal pie loga es smejos,
Manā sētā kretīni dejo.
Viņi to labāk par normāliem māk,
Viņiem tas iznāk patiesāk.