Kas ir pats noslēpumainākais mūs aptverošajā pasaulē? Jā, protams, tie esam mēs paši, mūsu smadzenes, kā arī viss tas, ko tās ražo, vai tās būtu elastīgās zeķes, vai varenās kara mašīnas. Starp citu, kāpēc tās bija tieši tādas? Kaut kādā veidā taču cilvēki līdz tām aizdomājās, kāpēc tad dažas no tām bija vienkārši šausmīgas pēc skata un inženieru loģikas, un pat pēc veselā saprāta - nav skaidrs vēl līdz šim!

Kāds bariņa latviešu profānu deleģēts latviešu profāns Tokijā parakstījis kādu papīru, kura saturu nerubī ne viņš, ne viņu deleģējušie pamuļķi, papīru, kura saturs vēl var tikt mainīts uz velna paraušanu, papīru, kurš tieši ietekmē mūsu personīgo dzīvi. Parakstījis, neprasot mūsu viedokli. Ja viss stāsies spēkā, interneta bizness Latvijā tiks nokauts, jo kam vajadzīgs mega internets, ja pa to nevar neko lejupielādēt, ja liels trafiks maksā papildus naudu un perversi onkuļi ar savām spalvainajām rokām rakājas pa svešu trafiku. Tiks aizvērtas daudzas vietnes, gan failiem.lv, gan tie paši spoki, jo tur pamatā ir pārpostoti "pirātiski" attēli, pieņemu, ka krasi samazināsies pieprasījums lielajiem HDD. Rezultātā, samazināsies līdzekļi, kas tiktu ieņemti no PVN un citiem nodokļiem, kas attiecas uz minētajiem pakalojumiem, toties atkal uzplauks pirātisko CD un DVD tirgus, kas nekādus nodokļus nemaksās. Latvijas vēlme ielīst kādam dibenā bez ziepēm rada mums pašiem zaudējumus un tas viss kaut kādu mistisku augstāku mērķu vārdā, lai aizsargātu aiz okeāna sēdošo onkuļu tiesības, upurējot mūsu pašu tiesību pamatprincipus.

Mēs dzīvojam laikā, kad vairumā gadījumu pirmais, kam pievēršam uzmanību, meklējot jaunu datoru, ir klēpjdators. Jā, brīvības sajūta, kuru rada somā līdzi nestā datora smagums un apziņa, ka varam lietot datoru jebkurā vietā, ir vilinoša. Un tomēr, būsim godīgi: vairums no mums savu klēpjdatoru tā arī ne reizes nav atvēruši, parkā uz sola sēžot, un ikdienas rutīnā to lietojam kā stacionāru datoru darbavietā uz galda, bet augstākais lidojums mobilitātes ziņā ir klēpjdatora lietošana gultā vai, kafejnīcā pie galdiņa sēžot…

Mūsdienās mēs daudz un dažādās vietās izmantojam paroles, lai aizsargātu savu e-pastkastīti, sociālo tīklu profilus, vai kādu citas vietnes profilus kā arī dažādus datus un ierīces. Tās ir jāpielieto tikpat kā katru dienu, piemēram, lai ieietu draugos, e-pastā vai interneta bankā kā arī citās interneta vietnēs, kuras apmeklējam ikdienā. Parole ir kā digitālā atslēga. Neviena atslēga nav 100% droša, vienmēr pastāv uzlaušanas risks. Taču izveidojot sarežģītāku atslēgu, vajadzīgs vairāk laika, lai uzlauztu attiecīgo slēdzeni.